Taktilais krekls, materiāls no kafijas biezumiem un augsnes bagātināšanas šķīdums – RTU studentu inovatīvie projekti

Taktilais krekls, materiāls no kafijas biezumiem un augsnes bagātināšanas šķīdums – RTU studentu inovatīvie projektiФото из личного архива

Taktilais krekls cilvēkiem ar dzirdes problēmām, inovatīvs materiāls no kafijas biezumiem, augsnes bagātināšanas šķīdums, ko iegūst no kūdras – šīs Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentu idejas nav palikušas tikai kā zinātniskās izpētes tēmas, bet ir pārtapušas par biznesa projektiem ar izredzēm veiksmīgi īstenoties.

Taktilais krekls cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem

Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības maģistra fakultātes Inovāciju un uzņēmējdarbības programmas (MBA) studente Agne Ellere attīsta biznesa ideju par īpašu apģērbu – taktilo kreklu, kas ar vibrāciju palīdzību ļauj sajust mūziku cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. Agne radījusi taktilā krekla prototipu un izveidojusi uzņēmumu SIA AG Vibez.

Andra Marta Photography Agne Ellere

Savu izgudrojumu studente sauc par vibrāciju horeogrāfiju: kreklā iešūti speciāli pārveidotāji, caur kuriem mūzika tiek pārvērsta vibrācijā ar programmatūras palīdzību. Iegūto efektu var pielīdzināt telefona vibrācijām dažādās frekvencēs. Ir radīta arī vibrāciju horeogrāfija, balstoties uz Tomasa Ņūmena American Beauty dziesmu, taču Agne apgalvo, ka nākotnē vibrāciju horeogrāfijā būs iespējams radīt jebkuru dziesmu.

Ideja atnāca, Agnei braucot vilcienā Sigulda – Rīga un klausoties austiņās mūziku. Pēkšņi meitene pamanīja, ka vilciena vibrācija sakrīt ar mūzikas ritmu. Tā bija pilnīgi jauna sajūta un apskaidrības mirklis, taču pagāja divi gadi, pirms Agne nolēma pievērsties šī projekta īstenošanai un saprata, kam viņas izgudrotais produkts ir piemērots visvairāk. „Idejas atnāk ļoti daudz, bet tā īstā tik un tā sēdēs jums galvā. Mana ideja mani neatstāja divus gadus, un es sapratu, ka man vajadzētu to īstenot. Tā arī viss sākās,” atceras Agne. Meitenei vienmēr patikusi mūzika, un viņa sevi uzskata par melomāni. Viņa ir dziedājusi korī, mācījusies spēlēt klavieres, dažreiz spēlē arī ģitāru, tādēļ mūzika Agnei ir ļoti svarīga. Viņa jūt līdzi tiem cilvēkiem, kuri ir nedzirdīgi vai vājdzirdīgi, tāpēc par taktilā krekla mērķauditoriju viņa ir izvēlējusies cilvēkus ar dzirdes traucējumiem.

„Tā ir jauna dimensija mūzikas uztveršanā – vibrāciju horeogrāfija, īpaša ritmika. Kad klausāties mūziku, kas jūs aizrauj, jums pa ķermeni skrien skudriņas – mūsu kreklā notiek kaut kas līdzīgs. Koncertos vājdzirdīgie cilvēki bieži cenšas stāvēt tuvāk skatuvei – pie pastiprinātājiem, lai ar ķermeni sajustu mūzikas ritmu, taču tas ir kaitīgi veselībai – no tik skaļām skaņām var sākt sāpēt galva un pasliktināties jau tā sliktā dzirde. Mūsu krekls ir drošs, un tas ļauj izjust daudz maigākas un smalkākas vibrācijas un ritmus. Mūsu rokās ir jauns instruments, uz kura vēl jāiemācās „spēlēt””, stāsta Agne.

AG Vibez mērķis ir izveidot automatizētu vibrāciju horeogrāfiju, lai vājdzirdīgie cilvēki spētu uztvert muzikālus skaņdarbus, lietojot taktilo kreklu gan koncertos, gan mājas apstākļos. Programma, caur kuru tiks lejupielādēta taktilā krekla mūzika, pašlaik vēl tiek izstrādāta. Tiek plānota sadarbība ar mediķiem produkta testēšanai, lai pārbaudītu vibrāciju horeogrāfijas ietekmi uz stresa līmeņa samazināšanos un tā saucamā laimes hormona – dopamīna izdalīšanos.

Šobrīd AG Vibez strādā pie projekta tehnoloģijas, nākamā stadija ir dizaina izstrāde. „Spriest par to, kā izskatīsies taktilais krekls tā galīgajā variantā, pagaidām ir grūti, taču ir skaidrs, ka tam ir jābūt vieglam un „elpojošam”, lai cilvēks varētu tajā dejot un nejustos kā skafandrā. Tiks izvēlēts dabīgs materiāls – lai nepiesārņotu apkārtējo vidi un to varētu pārstrādāt.” Uz jautājumu par produkta cenu Agne Ellere atbild, ka taktilo kreklu plānots izgatavot pēc iespējas pieejamāku, tāpēc uzņēmums centīsies parūpēties, lai produkta cena nepārsniegtu 300 eiro.

Pēc Agnes vārdiem ideja par taktilo kreklu parādījās pirms četriem gadiem, bet projekta izstrāde notiek jau aptuveni divus gadus. Ellere piedalījusies inovāciju grantu programmās RTU studentiem, piemēram, projektā Produktu attīstības projekts, kur studentiem tiek sniegts finansiāls atbalsts prototipu veidošanai un sniegtas ekspertu konsultācijas, kā arī inkubatorā Universitāšu inkubators. Nākamais solis ir uzņēmumam AG Vibez iziet validācijas procesu, lai piedalītos Buildit akseleratorā. Agne Ellere aicina vājdzirdīgus cilvēkus un cilvēkus ar dzirdes traucējumiem piedalīties vibrāciju horeogrāfijas krekla testēšanā un iegūt autentisku pieredzi. Pierakstīšanās pa e-pastu info@agvibez.com. Projekta attīstībai uzņēmums AG Vibez sadarboties aicina arī inženierus.

Jauns materiāls no kafijas biezumiem

RTU Dizaina tehnoloģiju institūta Materiālo zinātņu un lietišķās ķīmijas fakultātes maģistratūras studente Vineta Haritonova ir radījusi materiālu, izmantojot kafijas biezumus, no kura iespējams izgatavot visdažādākos izstrādājumus, tai skaitā dekoratīvos sienas paneļus.

Vineta Haritonova

Pagājušajā gadā tirdzniecības tīklos Latvijā tika piegādāti aptuveni 5,6 miljoni kilogramu kafijas, un liela daļa tās biezumu nonāk atkritumos. Vineta Haritonova piedāvā izmantot kafijas biezumus lietderīgi. No kafijas biezumiem viņa izgatavo videi draudzīgu materiālu, kas pēc tam ir viegli kompostējams. Materiāla pielietojums var būt visdažādākais – no paliktņiem līdz sienas paneļiem, dažāda veida aksesuāriem un dekoratīvajiem priekšmetiem. Nākotnē Vineta plāno sadarboties ar kafejnīcām, lietojot inovatīvo materiālu no kafijas biezumiem un palīdzot radīt pilnvērtīgu interjeru. „Pat mazā kafejnīcā ikdienas atkritumu apjoms kafijas biezumu veidā ir pieci litri. Kafejnīcas labprāt atdod šos atkritumus. Tā kā es no kafejnīcas saņemu izejvielas kafijas biezumu veidā, tad, manuprāt, būtu loģiski, ja mans produkts atgrieztos kafejnīcā dizaina elementu veidā vai kā praktiskas lietas, piemēram, ēdiena pasniegšanas paliktņi,” stāsta Vineta.

„Kafijas biezumi ir plaši pieejami, bet tas maz tiek izmantots. Protams, materiālu izveidei var izmantot arī citus atkritumus – piemēram, meitene, kura absolvēja Latvijas Kultūras Akadēmiju, izgatavoja materiālu no izspiedām, kas paliek pēc citrusu sulas izspiešanas. Mana metodika ir sekojoša – kafijas biezumus es sākumā izžāvēju, tad pievienoju saistvielas un piešķiru substancei formu. Materiāls sacietē vienas, divu nedēļu laikā. Mans produkts ir plātnes no šī inovatīvā materiāla,” stāsta Vineta.

Šobrīd Vineta Haritonova turpina materiāla izpēti. Līdz šim tas tika ražots mājas apstākļos, bet RTU laboratorijās būs iespējams veikt testus, meklējot labākas materiālu saistošās vielas un pārklājumus. Tāpat tiks veikti testi ar mērķi padarīt materiālu maksimāli ūdensizturīgu. Līdz šim veiktie eksperimenti parādīja, ka materiāls ir ļoti izturīgs. Piemēram, nav iespējams salauzt divus centimetrus biezu šī materiāla plāksni. No flīzes var izzāģēt dažādas figūras, tajā var izurbt caurumus, tādējādi ar šo materiālu ir iespējams aizvietot koku visdažādāko produktu izgatavošanai.

Pie projekta Vineta Haritonova sāka strādāt gandrīz pirms diviem gadiem vēl bakalaura studiju laikā, bet tagad tēma par inovatīvo materiālu no kafijas biezumiem kļuvusi par viņas maģistra darba tēmu. Projekta attīstību viņa turpināja grantu programmas ietvaros RTU studentu inovāciju projektā Produktu attīstības projekts.

Šobrīd Vineta Haritonova meklē sadarbības partnerus, kuriem būtu interesants viņas radītais produkts, un veic turpmāku testēšanu. Studentei stāv priekšā nākamais izaicinājums – kā komercializēt projektu un saņemt finansiālu atbalstu. Viņa uzskata, ka nākotnē konkurence šajā jomā pieaugs, taču Vineta par to tikai priecājas – pēc viņas domām tas atvērs vairāk sadarbības iespēju.

Inovācija lauksaimniecībai

RTU Materiālo zinātņu un lietišķās ķīmijas fakultātes doktorantūras studente Kristīne Irtiševa, izmantojot Latvijas purvu bagātību – kūdru, izstrādājusi inovatīvu eko tehnoloģiju augsnes bagātināšanai. Viņa uzskata, ka kūdru ir iespējams izmantot daudz efektīvāk, ražojot no tās produktus ar augstu pievienoto vērtību.

Kristīne Irtiševa ar kolēģi Andreju Šiškinu

Iepriekš Kristīne pētīja bioogļu un sapropeļa granulēšanas iespējas, bet šobrīd viņa attīsta ideju par kūdrā esošo vērtīgo vielu izmantošanu augsnes bagātināšanai un auglības paaugstināšanai. Ar kavitācijas un ekstrakcijas metodēm studente no kūdras iegūst koncentrētu humīnvielu šķīdumu. Tā kā šķīdums satur cietas daļiņas, to attīra līdz tīram šķīdumam. Noteiktā koncentrācijā atšķaidīts, šķīdums ir paredzēts lauku miglošanas sistēmām, skaidro Kristīne. Savukārt no atlikušajiem atkritumiem var izgatavot granulas, kas palīdz uzlabot arī augsnes kvalitāti. Un trešais projekta produkts – neattīrīts humīnvielu šķīdums ar kūdras daļiņām. Atšķirībā no tradicionāli izmantotā kālija, fosfora un slāpekļa mēslojuma humīnvielu šķīdumam nav izteiktas sezonalitātes, un pielietojuma spektrs ir ļoti plašs – no mājas augu vai stādījumu laistīšanas siltumnīcā līdz augsnes apstrādei lauksaimniecībā.

„Humīnvielas – tas ir bioloģisks stimulators. Tās rada labvēlīgu vidi – iedarbojas uz augsni, padarot to auglīgāku, nodrošina vielu apmaiņu, kā arī iedarbojas uz ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām, piemēram, samazina augsnes skābumu, neļauj tai pārāk ātri izžūt, utt.”, uzsver Kristīne. Inovatīvais produkts tiek piedāvāts lietošanai gan mājsaimniecībās, gan lauksaimniecības uzņēmumos. „Daudziem līdzekļiem augsnes stāvokļa uzlabošanai, kas tiek piedāvāti pārdošanā Latvijā, atšķirībā no mūsu produkta patiesībā nav nopietna zinātniska pamatojuma, un tie izgatavoti skatiena piesaistīšanai. Turklāt mūsu šķīdums ir tik attīrīts no kūdras daļiņām, ka to var izmantot izsmidzināšanai, un šāds produkts ir ļoti pieprasīts lauksaimniecībā, bet neattīrītais – vienkāršai augu laistīšanai,” stāsta Kristīne.

Ilgtspējīgas tehnoloģijas izstrāde un humīnvielu šķīduma iegūšana ir Kristīnes Irtiševas promocijas darbs. Projekta attīstībai doktorantūras studente izmanto arī grantu programmas iespējas – viņa ir piedalījusies zinātnieku apmācību programmā Co.Lab, kā arī veiksmīgi startējusi kopīgajā RTU un LU inkubatorā Universitāšu inkubators, kur Kristīnes ideja pārgājusi no tīri zinātniskās plaknes uz biznesa projektu un ieguvusi finansiālu atbalstu 5000 eiro apmērā. Līdzekļi tiks izmantoti jaunas šķīduma partijas iegūšanai no humīnvielām un zinātnisko eksperimentu turpināšanai. Tāpat Irtiševa piedalījās Eiropas EIT Climate-KIC programmā, kur jaunuzņēmumiem palīdz attīstīt videi draudzīgus projektus, bet šobrīd iesniegusi projektu EIT Raw Materials akseleratorā.

novosti

Darbs pie projekta ilgst jau ceturto gadu, un šobrīd Kristīne Irtiševa atrodas sava jaunuzņēmuma HUMICO īstenošanas procesā. Projektam Irtiševa kūdru iegūst no Valmieras. Kristīne plāno, ka nākotnē uzņēmums varēs nodarboties arī ar citu tehnoloģiju un produktu izstrādi.

Ja esat atradis/-usi pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, iezīmējot šo tekstu un nospiežot Ctrl + Enter.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: