Ķengaraga problēmas: dīķis, promenāde, veloceliņš līdz Dārziņiem, suņu laukumiņš u.c.

Ķengaraga problēmas: dīķis, promenāde, veloceliņš līdz Dārziņiem, suņu laukumiņš u.c.фото LETA

Biedrība Cits Ķengarags augusta beigās veica mikrorajona iedzīvotāju tikšanos ar Rīgas Austrumu izpilddirekcijas izpilddirektoru Dmitriju Pavlovu. Tikšanās mērķis ir apzināt un apspriest iedzīvotāju aktuālās problēmas un kopīgi uzlabot dzīves kvalitāti Ķengaraga apkaimē. Kas satrauc Ķengaraga iedzīvotājus?

Vai tiek domāts par Ķengaraga dīķa pārņemšanu pašvaldības īpašumā?

Tā ir ūdenstilpne Rīgas teritorijā pie Daugavas labā krasta, kas atrodas ne visai labā stāvoklī. Jāatzīmē, ka dīķa liktenis uztrauc iedzīvotājus jau vairākus gadus. Arī 2019. gada sapulcē tika apspriests šis jautājums. Toreiz direkcijas pārstāvji kā cenu nosauca 250 000 eiro. Jā, teorētiski pašvaldība var izpirkt kādu īpašumu no privātpersonas, bet šis process ir stingri reglamentēts.

Jā, šāda varbūtība pastāv, bet pirms tam mums jāsaprot, kādiem nolūkiem tiks izmantots šis dīķis. Likumā ir uzskaitīts, kādos gadījumos pašvaldība var izpirkt īpašumu no privātpersonas, bet tikai tajā gadījumā, ja pašvaldība redz kādu jaunu sava pirkuma funkciju. Es personīgi redzu divus galvenos mērķus, viens – tā ir dīķa vēsturiskā funkcija, jo Ķengarags ir izveidojies ap šo dīķi, un otrs – vieta apkaimes iedzīvotāju atpūtai. Pēc Pavlova vārdiem daudzi Ķengaraga iedzīvotāji ap dīķi vēlas redzēt labiekārtotu atpūtas vietu ar soliņiem un nelielu vietu koncertiem. Spriežot pēc iedzīvotāju vēlmēm, arī viņi vēlētos izmantot dīķa ūdens vietu ne tikai, piemēram, peldēšanai un braukšanai ar laivām, bet arī bērnu ūdens sporta veidu apmācībām.

foto LETA

Iedzīvotājus uztrauc troksnis, kas nāk no stacijas Šķirotava, un viņi interesējas, vai ir iespējams uzstādīt skaņas izolējošu sienu.

Šo jautājumu rajona iedzīvotāji uzdeva arī pagājušajā gadā, un direkcija bija spiesta atzīt, ka sarunas ar Latvijas dzelzceļu ne pie kā nav novedušas. Turklāt Dmitrijs Pavlovs atzina, ka Ķengaraga iedzīvotāji bieži sūdzas par vilcienu radīto troksni, taču pašvaldības policijai nav iespējas sastādīt pārkāpumu aktu.

Tas joprojām paliek kā viens no „sāpīgajiem” jautājumiem. Latvijas dzelzceļš atkal apsolīja jautājumu risināt, taču lieta tā arī netika virzīta uz priekšu. Mēs to spējam ietekmēt tikai nedaudz, jo tā ir Latvijas dzelzceļa atbildība. Taču ir arī labā ziņa. Kad notiks tikšanās par Rail Baltica būvniecību, mēs noteikti tiksimies ar visiem projekta pārstāvjiem un atbildīgajām personām, tai skaitā arī no Latvijas dzelzceļa, un vēlreiz stāstīsim par šo problēmu.

Ķengaragam nepieciešami īpaši laukumi suņu pastaigām, un viens no tiem varētu tikt izveidots Prūšu ielā 2.

Izpilddirekcija uzskata, ka vispirms jāsaprot, kur Ķengaragā dzīvo visvairāk suņu īpašnieku, lai novērstu situāciju, ka saimniekiem kopā ar suni līdz speciālajam laukumam būtu jābrauc ar sabiedrisko transportu vai automašīnu.

Iepriekšējā reizē radās ideja izveidot laukumus gar dzelzceļa uzbērumu, taču dzelzceļš šo ideju neatbalstīja. Tāpēc mums ir cita ideja – laukuma izveidošanai mēs piedāvāsim pašvaldības zemi, bet Ķengaraga iedzīvotāji varēs paši lemt, kurš zemes gabals ir vispiemērotākais. Mums vēl jāsaprot, kāds laukums suņiem ir nepieciešams. Vieni savus suņus vēlas tikai pastaidzināt atsevišķā teritorijā, citiem nepieciešams laukums ar speciālu aprīkojumu suņu dresūrai.

Iedzīvotāji sūdzas, ka ceļš pa Rumbas ielu no tirdzniecības centra ZOOM līdz Mazjumpravas muižai ir vienkārši briesmīgs – viscaur bedrēs un grambās. Naktī pa to ir baisi pārvietoties, jo varot salauzt kājas.

Izpilddirekcija pastāstīja, ka šīs ielas asfaltēšanas, apgaismojuma un labiekārtošanas projekts ir iesniegts finansējuma konkursam Rīgas domē. Ja projekts konkursā uzvarēs, iela tiks sakārtota.

Kad beidzot nojauks kopmītnes Prūšu ielā 23, kas apkaimē ieguvušas narkomānu un alkoholiķu bordeļa slavu?

Iedzīvotāji ir nikni, ka kaimiņos atrodas kopmītnes, kurās pastāvīgi ierodas policijas vienības, veicot kratīšanas un aizturot narkomānus. Iedzīvotāji ir kategoriski noskaņoti, ka ēku labāk vajadzētu nojaukt, turpretim direkcija aicina nesteigties. Šī ēka vienkārši jāsakārto, jāpiešķir tai jauns veidols, taču jautājums par finansējumu pagaidām nav atrisināts.

Vienota promenāde gar Daugavu no Spīķeriem līdz Ķengaragam – vai šāds projekts ir iespējams?

Austrumu izpilddirekcija atbild, ka šāds projekts pastāv. Tiesa, tam ir savi izaicinājumi. Ķengaraga ielas un Skaņu ielas posmā ir daudz privātīpašumu, ar kuriem pašvaldība neko nevar izdarīt. Šis iemesls apgrūtina promenādes pagarināšanu no Ķengaraga līdz Dārziņiem.

– Ja mēs kaut ko vēlamies izdarīt posmā no Ķengaraga līdz Dārziņiem, tad mums nepieciešams vienoties ar katru zemes īpašnieku par piekrišanu ziedot savu zemes daļu veloceliņam vai promenādei. Tālāk ir jānovērtē katrs zemesgabals. Jāatzīst, ka sākumā daudzi piekrita, tomēr pārējiem zemes īpašniekiem ir cita nostāja. Ar vienu no šādiem zemes īpašniekiem sarunas notiek jau ilgu laiku. Viņš, piemēram, jautā: „Vai jūs man uzcelsiet piestātni? Ja jā, tad es varētu pat piekrist jūsu noteikumiem.” Lūk, šī iemesla dēļ mēs nevaram neko darīt – presē izskanēja, ka pagaidu administrācija esot pieņēmusi lēmumu nepagarināt veloceliņu līdz Dārziņiem, bet tās ir blēņas! Tādu lēmumu neviens nav pieņēmis.

Vai Ķengaragā būs vieta kultūras pasākumu rīkošanai?

Izpilddirekcija uzskata, ka Ķengaragā šāda centra būvniecībai ir lieliska vieta – neapbūvēts zemesgabals aiz tirdzniecības centra DOLE.

– Runa ir par Latgales priekšpilsētas kultūras centru, – Pavlovs skaidro. – Projekts ticis izstrādāts jau agrāk, tomēr tā arī nav realizēts. Un tikai tāpēc, ka pagājušajā gadā Rīgas domes deputāti nolēma visus brīvos līdzekļus novirzīt jau esošo kultūras centru attīstībai – VEF, kultūras centram Imanta, pilij Ziemeļblāzma. Mēs ļoti ceram, ka jauno kultūras centru sarakstā mēs būsim pirmie.

Viens no vissāpīgākajiem jebkura mikrorajona iedzīvotāju jautājumiem – bedres uz ceļiem un pagalmos. Ķengaragā šī problēma ir tikpat saasināta, kā visur Rīgā.

– Ik gadu dome piešķir konkrētu summu iekškvartālu teritoriju attīstībai, – skaidro Pavlovs. – Un mēs varam rīkoties mums piešķirtās summas ietvaros. Bieži vien mums pārmet: „Atbrauciet un paskatieties, kādas mums pagalmos ir bedres!” Mūsu atbilde ir vienkārša – pašvaldība nevar investēt privātīpašumā. Ķengaragu šī problēma skar vairāk, nekā Pļavniekus – pagalmi ir privātīpašumi. Saprotiet, tā nav pašvaldības zeme, un mums nav tiesību tajā veikt darbus.

Kādi var būt problēmas risinājuma varianti? Pavlovs stāsta, ka direkcija ar dažām Ķengaraga iedzīvotāju biedrībām ir noslēgusi līgumu proporcijās 50 pret 50 par iekškvartālu platību remontiem. Tomēr te ir savas nianses – tā kā šādā projektā piedalās pašvaldība, noteikti jāizsludina atklāts būvdarbu konkurss. Sākumā iedzīvotāju sabiedrība iemaksā priekšapmaksu – savus 50% no pasūtījuma summas, bet pēc darbu pabeigšanas atlikušos 50% iegulda pašvaldība.

novosti

– Ne vienmēr dzīvokļu īpašnieku sabiedrība piekrīt atklāta konkursa norisei. Nereti viņi vēlas uzaicināt savas būvfirmas lētākām izmaksām, taču mēs nevaram piekrist tādiem noteikumiem.

Ja esat atradis/-usi pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, iezīmējot šo tekstu un nospiežot Ctrl + Enter.

1 Comment

  1. Troksni var slāpēt ar augstiem kokiem un krūmiem, kas arī pacels gaisa kvalitāti un radīs mājīgu ainavu. Diemžēl pagājušajā vasarā pilsētas valde visus krūmus un daļu koku iznīcināja ar motorzāģiem un elles škeldas mašīnām, kas radīja troksni un izplūdes gāzes. Promenādi derētu pagarināt ar tiltu starp Zvirgzdusalas un Grāpju pussalām. Ceļš tur jau ir. Tas gan ir dārgs projects. Tur tagad ir ar saules paneļiem izgaismotas zīmes, kas aizliedz noenkuroties. Bet Rumbulas apkaimē stāv piemineklis Daugavas Enkurniekiem. lol

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: