Kā Rīgā saņemt 50 tūkstošus eiro mājas siltināšanai? Tiek uzsākta jauna Rīgas domes programma

Kā Rīgā saņemt 50 tūkstošus eiro mājas siltināšanai? Tiek uzsākta jauna Rīgas domes programmaфото pixbay

Šajā nedēļā Rīgas domes Īpašuma departaments vadīja semināru, kurā pašvaldības pārstāvji pastāstīja par kultūrvēsturisko ēku saglabāšanas un dzīvojamo ēku atjaunošanas līdzfinansējuma programmu. Rīgas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas var saņemt līdzfinansējumu renovācijas projektiem līdz 50 tūkstošu eiro apmēram.

Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāve Irīna Miķelsone seminārā pastāstīja, ka pašreizējā programma, kas paredzēta galvaspilsētas daudzdzīvokļu mājām, ir paredzēta 2021.-2022. gada periodam. Tas nozīmē finansēšanu divās apakšprogrammās.

Pirmā – nauda tiks izdalīta Rīgas administratīvajā teritorijā esošo dzīvojamo māju atjaunošanai, ja to tehniskais stāvoklis ticis atzīts par bīstamu. Ko tas nozīmē? Ja māja atzīta par tik bīstamu, ka apdraud cilvēku veselību vai dzīvību, tad to ir iespējams pieteikt projektam.

Otrā – nauda tiks izdalīta arī dzīvojamo māju energoefektivitātes uzlabošanai. Te ietilpst sienu un griestu vai jumtu siltināšanas, jumtu atjaunošanas vai mājas apkures sistēmas nomaiņas projekti.

“Attiecībā uz pirmo – bīstamo ēku līdzfinansēšanas – projektu, runa ir par ēkas nesošo konstrukciju kapitālo remontu, bet ar nosacījumu, ja sertificēts būvinženieris savā mājas stāvokļa atskaitē ir atzinis, ka tā ir avārijas stāvoklī. Tādā gadījumā šādas mājas dzīvokļu īpašniekiem būs jāpasūta attiecīga būvprojekta izstrāde,” skaidro Irīna Miķelsone.

Otrajā apakšprogrammā, kas saistīta ar mājas energoefektivitātes paaugstināšanu, Rīgas dome līdzfinansējumu dod pirmo reizi. Tādēļ pagaidām eksperti nevar novērtēt, cik liels būs tās pieprasījums. Svarīgi saprast, ka šajā apakšprogrammā jāpaaugstina visas mājas, nevis atsevišķu dzīvokļu energoefektivitāte.

Finanšu nosacījumi norādīti tālāk.

Maksimālais pašvaldības līdzfinansējuma apjoms ir 50% no projekta kopējiem izdevumiem. Bīstamības novēršanas darbiem tas ir ne vairāk par 30 tūkstošiem eiro un līdz 5 tūkstošiem eiro attiecīgā projekta izstrādei. Savukārt siltināšanas projektiem – ne vairāk par 50 000 eiro būvniecības darbiem un līdz 1000 eiro projekta izstrādei.

Būtiska piebilde! Mājām, kas pretendē uz līdzfinansējuma saņemšanu šajās programmās, jāatrodas Rīgas administratīvajā teritorijā. Piemēram, ja konkrētā mājā, kas pretendē uz šīs programmas finansējumu, daži dzīvokļi pieder juridiskai vai fiziskai personai, kura nav deklarēta Rīgā, tad uz šiem dzīvokļiem pašvaldības līdzfinansējums neattieksies. Tas nozīmē, ka tie netiks ņemti vērā, aprēķinot līdzfinansējuma apjomu. Tas pats attiecas uz mājas siltināšanas līdzfinansējuma programmu.

Kādi būs un kā notiks procesa posmi?

Programma paredzēta diviem gadiem: pirmā gada (2021. gada) laikā dzīvojamo māju īpašnieki pašvaldībā var iesniegt savus projektus, šie projekti tiks novērtēti, un nepieciešamības gadījumā kopā ar īpašniekiem precizēti un mainīti.

Pirmā gada beigās visi projekti, kas atbilst programmas prasībām, tiks apstiprināti un atbilstoši konkrētajiem vērtēšanas kritērijiem noteiktā secībā tiks ierakstīti sarakstā, kas tiks iesniegts domei, lai tā izdalītu budžeta līdzekļus no 2022. gada budžeta.

Pēc 2022. gada pašvaldības budžeta pieņemšanas tiks noslēgti līgumi par projektu realizēšanu tajos projektos, kuriem izdalīts finansējums, bet pēc līgumu noslēgšanas tiks izsniegts piešķirtais līdzfinansējums.

Kādi kritēriji tiks ņemti vērā, iesniedzot pieteikumus, lai mājai piešķirtu finansējumu?

Dzīvībai bīstamo ēku atjaunošanas apakšprogrammā tiks ņemts vērā mājas uzbūvēšanas gads un tajā esošo dzīvokļu skaits. Siltināšanas programmā vēl papildus šiem diviem rādītājiem tiks vērtēta arī projekta kopējā rentabilitāte, t.i., cik ātri mājas siltināšanas projekts atmaksāsies, cik ātri atmaksāsies iedzīvotāju ieguldījumi. Šis termiņš nedrīkst pārsniegt 30 gadus. Turklāt papildu punktus var iegūt, ja, piemēram, tiks paredzēti pasākumi mājas inženierkomunikāciju atjaunošanai.

Kādi dokumenti jāiesniedz?

Pirmajā posmā dzīvojamās mājas īpašniekiem jāiesniedz pieteikums par piedalīšanos programmā, kā arī būvniecības dokumenti, piemēram, būvvaldē apstiprināts būvprojekts, kā arī būvniecības darbu apjoma uzskaitījums.

Otrajā posmā būs vajadzīgs būvniecības līgums ar visiem pielikumiem, būvatļauja ar visiem būvdarbu sākšanas nosacījumiem, kā arī projekta tāme, kurā norādīts arī paredzamais domes finansējuma apjoms.

Atsevišķi jāpiemin, ka energoefektivitātes apakšprogrammai vajadzēs arī ēkas energoauditu un izziņu par mājas enerģijas patēriņu. Prioritāte būs tām mājām, kas aprēķinos uzrādīs vislielāko enerģijas ekonomiju pēc mājas siltināšanas.

Saskaņā ar Irīnas Miķelsones vārdiem ir pieļaujams, ka sākotnējā tāmē ir neprecizitātes vai pat kļūdas. Rīgas domes speciālisti pārbaudīs tāmi un tās aprēķinus un kopā ar iesniedzējiem tāmi izlabos.

Kādas kļūdas var rasties un kā no tām izvairīties?

Saskaņā ar Miķelsones teikto dzīvojamās mājas īpašniekiem jāpārbauda, vai uz domes finansējumu pretendējošajai mājai ir nekustamā īpašuma parāds. Ja tāds parāds ir, tad tas steidzami jānomaksā. Daudzdzīvokļu mājā to izdarīt ne vienmēr ir vienkārši, tāpēc šis apstāklis jāņem vērā. Tāmē vai tās pavaddokumentos var būt kļūdas. Vēl eksperte norādīja, ka būvdarbi jāveic tikai apstiprinātā laika perioda ietvaros, t.i., ja projektā ir norādīts, ka darbi jāizpilda 2022. gada laikā, tad tas ir jāievēro. Tātad darbi jāveic no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

Irīna Miķelsone apgalvo, ka šis programmas periods paredzēts diviem gadiem, bet nākamajā gadā, plānojot nākamo programmas posmu 2023. gadam, tas varētu tikt likvidēts. Tagad departaments saņems pieteikumus no māju īpašniekiem un analizēs problēmas, bet pēc tam, apkopojot rezultātus, iespējams, izteiks priekšlikumu programmas nosacījumu precizēšanai.

Seminārā izskanēja jautājumi par programmas nosacījumiem. Piemēram, vai arī liftu remonts drīkst būt iekļauts pirmajā bīstamo ēku apakšprogrammā?

Atbilde ir “nē”. Liftu remonts, īpaši tad, ja lifts ir tik bīstams, ka apdraud iedzīvotāju veselību, jāveic, negaidot speciālas programmas. Šī apakšprogramma drīzāk paredzēta tam, lai uzlabotu ēkas kvalitāti ilgtermiņa perspektīvā, nevis risinātu kaut kādas īstermiņa problēmas.

Vai juridiska persona, kurai pieder visi mājas dzīvokļi, kas tiek izīrēti, var pretendēt uz siltināšanas apakšprogrammu?

Miķelsone teica, ka programmas mērķis ir uzlabot to dzīvokļu apdzīvošanas nosacījumus, kuri pieder dzīvokļu īpašniekiem, bet juridiskā persona tāda nav.

Daudzus interesēja jautājums, kādā veidā māja vai dzīvokļu īpašnieku sabiedrība var uzzināt kopējo mājas parādu apjomu par nekustamā īpašuma nodokli.

novosti

Miķelsone norādīja, ka mājas pārvaldniekam vai dzīvokļu īpašnieku sabiedrība var vērsties Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldē ar lūgumu sniegt detalizētu informāciju par mājas kopējiem nekustamā īpašuma nodokļa parādiem. Tomēr Datu aizsardzības likums aizliedz sniegt informāciju par konkrētu personu vai ģimeņu nodokļu parādiem. Atgādināsim, ka jau piekto gadu pēc kārtas Rīgas dome ir izdalījusi līdzfinansējumu, veicinot kultūrvēsturiskā mantojuma ēku atjaunošanu. Šajā gadā ar līdzfinansējumu 1,4 miljonu apmērā tika apstiprināti 89 projekti.

Ja esat atradis/-usi pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, iezīmējot šo tekstu un nospiežot Ctrl + Enter.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: