Hospiss.lv vadītāja: Latvijā nav neviena hospisa, un tā tam nevajadzētu būt

Hospiss.lv vadītāja: Latvijā nav neviena hospisa, un tā tam nevajadzētu būtФото из личного архива

Latvijā nav neviena hospisa, un tā ir nenormāla situācija, uzskata Hospiss LV biedrības dibinātāja Ilze Neimane-Nešpora. Jūs varat saņemt bezmaksas paliatīvo aprūpi neārstējamiem pacientiem, bet jūs varat nesagaidīt savu kārtu… Hospiss LV mērķis ir izveidot Latvijā hospisu sistēmu – vietas, kur cilvēks var pavadīt savu pēdējo dzīves periodu aprūpes centrā ar tiem, ko viņš mīl, un tā kā viņš vēlas. Nākamā gada sākumā Hospiss LV plāno uzsākt bezmaksas slimnīcu aprūpes programmu mājās šādiem pacientiem, un tagad ir organizējusi apmācības brīvprātīgajiem.

Atsauce: hospiss ir medicīnas un sociālā iestāde, kurā tiek sniegta aprūpe un sāpju mazināšana, tiek sniegta arī medicīniskā, sociālā, psiholoģiskā, garīgā un juridiskā palīdzība neārstējamiem pacientiem, kā arī viņu ģimenēm gan slimības laikā, gan pēc mīļotā cilvēka zaudējuma. Hospisā, kopā ar pacientu var būt viņa ģimene un draugi visu diennakti. Slimnīcas parasti tiek finansētas no valsts budžeta.

Vai jums ir daudz brīvprātīgo?

Otrā grupa šobrīd studē. Brīvprātīgie tiek apmācīti paliatīvajā aprūpē. Sestdienās, 32 stundas, kuru pasniedzēji ir nozares labākie paliatīvās aprūpes profesionāļi. Mēs veidojam grupas 35 cilvēku sastāvā. Nākamajā gadā, ja mēs vāksim ziedojumus, mēs izveidosim vēl vienu grupu. Turklāt mēs plānojam sākt apmācību grupu krievu valodā. Es uzskatu, ka katram cilvēkam ir jāveic šāda apmācība, jo šī informācija ir ļoti svarīga. Kādam mājās mirst kāds radinieks, kāds pats ir saskāries ar letālu slimību, tomēr izdzīvojis un uzskata par savu aicinājumu palīdzēt citiem, kāds jau ir brīvprātīgais, bet viņam nepieciešamas zināšanas par paliatīvo aprūpi. Projekta īsnenošnai pieņemsim darbā apmācītus cilvēkus, brīvprātīgos, un to plānojam īstenot nākamā gada sākumā – hospisa aprūpei mājās.

No kā tas sastāvēs?

Pasaulē ir divi hospisa aprūpes veidi – pašā hospisā un mājās. Nodrošināt viesmīlības aprūpi mājās nozīmē, ka visi speciālisti sniedz palīdzību pacientam un viņa tuviniekiem viņa dzīvesvietā.

Hospisa pacients ir ne tikai pats mirstošais cilvēks, bet arī visa viņa ģimene, kurai ļoti nepieciešams atbalsts. Mēs vēlamies uzsākt izmēģinājuma projektu uz gadu un mēnesī pieņemt darbā četrus līdz desmit cilvēkus, kuri ir izmācījušies paliatīvo aprūpi.

Mēs vēlamies redzēt, cik maksā šāda aprūpe, un pārliecināt pašpārvaldi, ka paliatīvo pacientu aprūpe ir būtiska. Mēs jau esam izveidojuši speciālistu komandu – paliatīvās aprūpes ārsts, ģimenes ārsts, medmāsas. Medicīniskie pakalpojumi tiks sniegti ģimenes ārstu uzraudzībā.

No kurienes nauda pilotprojektam?

Kaut arī paliatīvā aprūpe ir iekļauta valdības prioritāšu sarakstā 2021. gadam, finansējuma nav. Mēs vāksim ziedojumus un meklēsim sponsorus. Viņi par mums uzzināja, kad mēs sākām kampaņu “Galds draugiem” – ar restorānu palīdzību šī gada martā-jūnijā mēs nodrošinājām neatliekamās medicīniskās palīdzības darbiniekiem bezmaksas siltās pusdienas un vakariņas Covid-19 pandēmijas laikā. Tad tika pārskaitīti daudzi ziedojumi, tostarp no uzņēmumiem. Mēs ceram, ka cilvēki būs atsaucīgi viesmīlības jomā, un labdarība uzņēmumiem ir izdevīga nodokļu ziņā.

Un no pašpārvaldes puses?

Mēs esam reģistrēti kā sociālo pakalpojumu sniedzējs. Mēs jau esam apmeklējuši Rīgas domi un Labklājības ministriju. Ir cerība, ka pilsēta mums palīdzēs.

Bet Rīgā ir paliatīvās nodaļas

Jā, mums ir paliatīvās aprūpes nodaļas Biķernieku slimnīcās un Stradiņos. Lai nokļūtu Biķernieku slimnīcas paliatīvajā nodaļā, pacientiem rindā jāgaida līdz sešām nedēļām. Daudzi pacienti nekad nesagaida šo rindu. Par valsts līdzekļiem pacienti var pavadīt tikai septiņas dienas paliatīvajā nodaļā Biķerniekos – ja pacients vēlas uzturēties ilgāk, viņam jāmaksā par uzturēšanos. Savukārt Stradiņa slimnīcas paliatīvajā nodaļā ir iekšējā rinda, tas ir, tur var nokļūt tikai Stradiņa slimnīcas pacienti. Uzturēšanās periods par valsts naudu ir desmit dienas.

Tajā pašā laikā neārstējams pacients vairākus gadus var būt paliatīvs, atkal un atkal nonākot paliatīvajā nodaļā un pēc tam atgriezties mājās, kur rūpes par viņu ir uz mīļoto pleciem.

Tas ir ļoti grūti gan psiholoģiski, gan finansiāli – bieži pacienta radiniekiem ir jāpamet darbs. Es saredzu milzīgu problēmu, kā atbalstīt šādu cilvēku mājās – sešus mēnešus, gadu.

Kad šāds cilvēks var kļūt par slimnīcas pacientu?

Kad pēc ārstu diagnozes viņam ir jādzīvo ne vairāk kā seši mēneši. Ir nepareizi domāt, ka hospisa pacienti ir tikai gados vecāki cilvēki. Ja par piemēru ņemam onkoloģiju Latvijā, tad ar onkoloģiju gadā saslimst 11 tūkstoši cilvēku. Viņu vidū ir daudz jauniešu.

Izrādās, ka šāds cilvēks sešus mēnešus var pavadīt hospisā?

Jā, saskaņā ar pasaules pieredzi – vidēji kaut kas līdzīgs šim, taču ir pacienti, kuri hospisā uzturas daudz ilgāk, jo, kad cilvēkam nav sāpju vai baiļu, tad ārstu prognozes ne vienmēr piepildās. Starp citu, tajā pašā Vācijā uzturēšanos hospisā apmaksā sociālā sistēma. Valstij pacients hospisā izmaksā 600 eiro dienā, un 60-70 procentus no hospisa darba veic brīvprātīgie.

Ko dara brīvprātīgie?

Daudzas lietas. Lasa priekšā grāmatas, iziet pastaigā, sarunājas no sirds un ieklausās. Būt par brīvprātīgo ir ļoti grūti – jāatrod kontakts ar neārstējami slimu cilvēku, nepieciešamas zināšanas un sapratne. Daudzi vēlas būt brīvprātīgie, bet daudzi “izdeg”, nesaprotot, kā to vislabāk izdarīt. Tāpēc mēs veicam kampaņas paliatīvajās nodaļās – būt par brīvprātīgo komandā ir daudz vieglāk. Ārsti arī sāk saredzēt brīvprātīgos kā komandas locekļus, un tas ir ļoti svarīgi.

Cilvēkiem ir ļoti grūti uztvert nāves tēmu un virzīt to prom no sevis. Un jūs, gluži pretēji, tuvojaties tai vēl vairāk.

Nāve ir mūsu vienīgā garantija. Mēs visi nomirsim, bet viesmīlība nav saistīta ar nāvi, bet gan ar dzīvi, kaut arī tas attiecas uz šīs dzīves pēdējo periodu.

Mums bieži šķiet, ka aizejošais cilvēks jau ir “norakstīts”, bet viņš joprojām dzīvo. Komunikācija ar aizejošu cilvēku man nav piepildīta ar traģēdiju, es viņam palīdzu un man tā ir kā garīga prakse un ceļš uz sevi. Brīvprātīgie ir laimīgi cilvēki, viņi strādā ar savu garīgo attīstību. Tas joprojām ir neparasti mūsu sabiedrībai, taču viss ir priekšā. Ja vēlaties kļūt par brīvprātīgo, uzrakstiet mums ziņojumu vietnē mūsu lapā sociālajā tīklā Facebook.

Kāpēc pacientam nepieciešams hospiss?

Hospisa devīze ir “Dzīvot brīvi”. Hospiss neārstē cilvēku, bet nodrošina sāpju mazināšanu, un viņš visu savu atlikušo laiku var pavadīt ar to, ko mīl un kā vēlas. Apkārt var būt viņa gleznas, var stāvēt pazīstams krēsls, viņš var gulēt uz savas gultas, pat kaķis var atrasties ar viņu. Radinieki var būt ne tikai kopā ar mīļoto, bet arī strādāt un nodarboties ar biznesu – viņi pārtrauc “izdegšanas” posmu, kad 24 stundas diennaktī jūs esat “piesaistīts” slimnieka aprūpei.

Hospisa prioritāte ir pats cilvēks.

Tātad, piemēram, cilvēks var ēst to, ko viņš vēlas un kad viņš vēlas. 2019. gadā mēs veidojam īpašu kustību – “Svētku galds”. Sadarbībā ar slimnīcu paliatīvās aprūpes restorāniem mēs ņēmām līdzi ratiņus ar īpašiem našķiem – maziem uzkodu sortimentiem, kurus ir viegli košļāt, bet kas pacientiem var sniegt īstu baudu. Tas nav slimnīcas ēdiens, bet restorāna ēdiens – ar ļoti intensīvu garšu. Šī kustība turpinās joprojām, septembrī mēs rīkojām divus šādus “Svētku galdus”. Jūs varat mums pievienoties.

Es zinu, ka jūs joprojām vadāt projektu Pēdējā vēlme. Vai varat pastāstīt vairāk?

Jā. Tas ir ļoti emocionāls projekts.

Cilvēkiem, kas dodas prom viņsaulē, bieži vien ir kāda ļoti spēcīga vēlme, kuru viņi vairs nevar izpildīt. Ja iespējams, tad mēs varam mēģināt to izdarīt.

Dažreiz sanāk izpildīt nevis tieši šo, bet kādu vēl citu svarīgu vēlmi. Piemēram, pacients ar onkoloģiju Aleksandrs sapņoja doties makšķerēt un noķert samu, bet fiziski viņš to vairs nevarēja izdarīt. Mēs ar viņu runājām ļoti ilgi, un es uzzināju par viņa sarežģītajām attiecībām ar dēlu, kuru viņš nevēlējās apgrūtināt ar savu stāvokli. Atradu viņa dēla fotogrāfijas sociālajos tīklos, izdrukāju, atvedu Aleksandram, un tajā pašā dienā viņš nomira … Mēs piepildījām citu viņa vēlmi – izkaisījām viņa pelnus virs Daugavas. Ja mums Latvijā būs daudz hospisu, mēs varēsim veltīt vairāk laika šādiem projektiem – palīdzēt cilvēkiem mierīgi aiziet.

Kādos hospisos jūs esat bijusi? Kur jūs ņēmāt piemērus?

Maskavā ir 12 slimnīcas. Mums nav vienas, bet tās vajadzētu radīt. Pirmais Maskavas hospiss man ir tāds kā standarts. Kad mēs tur viesojāmies, es sapratu, ka kaut kas tiešām ir jādara, un viss ir iespējams. Tur pacientiem slimnīcā tiek nodrošināta garīgi bagāta dzīve. Cilvēks atvadās no mīļajiem; ja viņš tic, tad viņš veido attiecības ar Dievu, dara to, ko mīl.

Latvijā ir maz ticams, ka sistēma maksās par personas uzturēšanos hospisā. Vai tas finansiāli nokritīs uz radinieku pleciem?

Latvijā tagad ir izveidota ģimenes pansionātu sistēma, kur jūs varat saņemt valsts subsīdiju 640 eiro apmērā. Es ceru, ka ir iespējams iegūt šādas subsīdijas arī slimnīcām, taču mūsu mērķis ir maksimāls – ka tas pacientiem ir bez maksas. Mēs nevaram turpināt ignorēt šādus pacientus. Situācija jau ir ļoti kritiska.

Kad jūs plānojat sniegt hospisa atbalstu ārpus mājas? Cik tas ir reāli?

Es esmu optimiste. Tagad Covid-19 krīzes dēļ ir daudz tukšu viesnīcu, kāpēc gan neorganizēt hospisus tur? Ja uzņēmums nomā īpašumu sabiedriskā labuma organizācijai, tas saņem 90% nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi. Mēs ceram iegūt kādu telpu īrei un izvietot tur pirmos 5-10 cilvēkus. Mēs veidosim pilotprojektus un tos popularizēsim.

novosti

Hospiss LV tika izveidots 2019. gadā. Kurā dzīves posmā jūs nolēmāt turpināt hospisa projektu un kāpēc?

Hospiss LV nav mana galvenā nodarbošanās, man sadarbībā ar draugu ir savs advokātu birojs, kas sniedz finanšu un grāmatvedības pakalpojumus. Mēs strādājam Hospiss LV vakaros un nedēļas nogalēs – ja vien ir pietiekami daudz laika. Savulaik es biju apmācīta brīvprātīgo kustībā Svētās ģimenes māja un biju brīvprātīgā Rīgas 1. slimnīcā un paliatīvajā nodaļā, taču kādā brīdī es sapratu, ka bez hospisa sistēmas nav iespējams nodrošināt pienācīgu cilvēka aiziešanu. Manuprāt, tas ir tikpat svarīgi, kā palīdzēt viņam ienākt mūsu pasaulē dzemdību laikā. Hospiss LV ir komanda. Mūsu pamatsastāvā ir trīs cilvēki, kā arī desmit aktīvi brīvprātīgie. Pievienojiet klāt tos brīvprātīgos, kurus apmācām. Kopā – mēs esam milzīgs spēks!

Ja esat atradis/-usi pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, iezīmējot šo tekstu un nospiežot Ctrl + Enter.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: